Jā, no rīta domāju, ko man tā piesaista viena dziesma, kura tiešām ir viena no mīļākajām, bet nu tā ļoooti.
Tad atcerējos, ka es taču to aizsūtīju cilvēkam un viņš to klausījās 2h no vietas. Ocean of hunger :)
Atceros, kādā es biju sajūsmā, kad to atsūtīja man, un kādā es esmu bijusi sajūsmā, kad man kāda mīlama būtne atsūta kādu dziesmu, kas neglābjami kļūst par daļu no tā cilvēka, manā pasaulē kļūstot par viņa muzikālo pavadījumu.
Tā ir debešķīga sajūta un man liels prieks kādam dāvāt šīs sajūtas, laikam tāpēc šodien tā gribas viņu klausīties, ne tikai 2h :)