Reiz es uzzīmēju "lielo, balto pāvu", un tad aizmirsu, ka tas ir "lielais, baltais pāvs", un to izkrāsoju kā parasto, krāsaino. Kad es atcerējos sākotnējo domu, es rūgti raudāju. Man bija kādi 6-7 gadi.
Tagad man ir situācija, kad bija balts pāvs, skaistākais putns pasaulē, bet es to krāsoju... krāsoju... krāsoju... un man sāk likties, ka ugunīgi sarkans tas ir vēl skaistāks :)
Bet nekad neko nevar zināt.
Man tiešām patīk baltie pāvi, es biju pozitīvā šokā, kad tādu atkal ieraudzīju fotogrāfijā. Sniegs, vieglums, grācija, maigums... balti putni ir īpaši. Dvēseles simbols. Svētais gars. Nevainība, bet ne naivums. Tas ir skaisti, man saistās ar skaistu nāvi.