Pēdējā laikā daudz dažādu domu, piemēram, par vingrošanu. It kā jau ļoti forši, bet tomēr ir arī mīnusi.
+ Patīk, un tas ir galvenais
+ Gan jau, ka tiešām uzlabo veselību
+ Viss kļūst tvirtāks un to jau var just
+ Gan jau, ka kalorijas ar padeldē
+ Var arvien vairāk izdarīt - gan lokanībā, gan spēkā
+ Ražojas laimes hormoni
+ Kopējā pašsajūta labāka
+ Ir ko darīt, kad nekā cita nav, ko darīt, un ir sajūta, ka notiek kas jēdzīgs
.
- Arvien vairāk laika paiet, jo daudz ilgāk nenogurstu, daudz vairākas reizes jāpilda vingrojumi
- Trennējot krūšu muskuļus ir sasniegta kritiskā masa, kura ļauj man ievietoties manos krūšturos, nu jau kaut kas sāk palikt pāri
- Vairāk gribas ēst
- Sirds dažreiz uzdod, bet negribas pārstāt un tad ir ahhhh...
- Pārmoku muguru, jo ja reiz es vingroju, tad uz uz 100%
- Nevar saprast, vai nāk par labu tai lietai, kas mani nomoka
.
Tā citādi pārdomas par cilvēku prāta idiotismu un Latvijas sabiedrību. Es tiešām nesaprotu, kur rodas dala cilvēku, kas nesaprot elementārākās lietas un es te nerunāju par ezotēriku, filosofiju vai jelko tādu, bet par elementārāko saskarsmi. Par to, ka ir jāizlasa sludinājums līdz galam, pirms atsaukties, lai nebūtu tā, ka par vienu istabu privātmājā jautā, vai tas dzīvoklis vēl pieejams vai atsūta tekstu "medmasa 52 interesejas". Medmāsām it kā būtu jāmāk rakstīt un lasīt, man tā liekas. Un tā visu laiku. Arī zīlēšanas klienti bieži ir tik stulbi, ka zeme atveries. Nesaprot, ka nosūtīt jautājumus uz e-pastu nozīmē uz e-pastu, nevis uz portāla iekšējo pastu, it seviški, ja ir skaidri norādits - uz kādu e-pastu. Neredz, nedzird, nesaprot, kā senilas vecenes. Un vienā laidā šādi. Es tiešam esmu augstprātiga vai kas ar mani, ka man tas neliekas normāli???
.
Vēl par cilvēci. Vienkārši. Kā tad tagad drīz būs... interesanti. Nākotne pienāk ļoti ātri.
.
Un par stereotipiem domāšanā. Daudz vairāk, kā liekas. Ja tu esi tāds un tāds cilvēks, tad jau tev būtu jādomā tā un tā. Un sanāk jau ari, nesatraucieties, sanāk tā domāt, jo visur pamanīt pašai savu nedomāšanu nesanāk.
.
Kāpēc tehnoloģiju liek iepretim garīgumam? Kas par sviestu?
.
Kāpēc kafija tikai dažreiz raisa sirdsklauves, bet citreiz nē?
.
Kā lai es atbrīvojos no slimīgas mīlestības pret visādiem subjektiem, kuri nav to pelnījuši un no kuras man nenāk nekāds labums?
.
Fui, nejēdzīgas domas.

Es tiešām nesaprotu, kas notiek. Kā jums liekas - vai karma tiešām ir tāda pati, kā nodarījums, vai var dabūt konkrēta veida karmu atkārtoti un atkārtoti, bet par kaut ko citu, nevis par to, ka es kādreiz būtu ko līdzīgu darījusi?
Jau atkal cilvēks, ar ko sarunāts, neatnāk. Šoreiz speciāliste. Esot gaidījusi kaut kādu vēl apstiprinājumu un neesot sapratusi, vai es nākšu vai nē.
Kā jums liekas, ja cilvēks uz vēstuli: 16. februārī, 19.00 un adrese, atbild ar "sarunāts!", vai tad ir vēl kaut kas pēc tam jāsaka un nav saprotams, ka cilvēks nāks uz tikšanos? Vai arī es tiešām kaut ko nesaprotu?
Un, kad es aizeju, tad iestādījumā cilvēka vienkārši nav, jo viņš ir uzskatījis, ka klientu šodien vairāk nebūs un aizgājis mājās.
Es tiešām nesaprotu, ko es daru nepareizi savā dzīvē, ka mani tik ļoti piekāš visu laiku.
Jā, pagājušajā nedēļā es neaizgāju uz dzimšanas dienas svinībām, jo man bija ļoti slikta pašsajūta, bet es atvainojos, brīdināju jau dienas pirmajā pusē un sarunāju aiziet citā dienā.
Tiešām pretīga sajūta braukt cauri pusrīgai un tad braukt atkal atpakaļ, izniekots laiks un nauda.
Un vispār - es pati visu laiku cenšos palīdzēt cilvēkiem risināt viņu dzīves problēmas, tāds ir mans darbs, bet kā mēģinu kaut kur lūgt pati palīdzību, tā nekad neveicas. Vai tiešām man visu mūžu būtu tikai jāpalīdz citiem, bet pašai ar sevi jātiek galā vienmēr vienai?

Ja kādu aizvainoja mans iepriekšējais ieraksts, es ļoti lūdzu izlasīt komentārus pie tā, jo pati nepamanīju, cik neprecīzi esmu izteikusies.