Visu laiku manī nomainās divi stāvokļi - viss apnicis, gribu ko jaunu un - viss ir tik brīnišķīgi.
Man tiešām pietrūkst maģiski noskaņotu cilvēku ar ko parunāt. Smieklīgi liekas? Nē, visi tie cilvēki, ar ko senāk bija interesanti par to visu parunāt, ir tik ļoti mainījušies. Apspriestas tiek tikai pašu lietas un problēmas, bet kaut kas mistisks vai filosofisks - ak, cik žēl, bet vairs nē.
Jūtos ļoti, ļoti vientuļa un jau atkal labu laiku kā jūtos pēc frīka, kas kādu laiku nebija bijis.