December 31st, 2011

12:39 pm
Fragmentiņi no ikdienas

Spēlējam Torni.
No sākuma kā jau pieauguši cilvēki - lai uzvarētu, kārtīgi pēc noteikumiem.
Pēc tam sākam cūkotis un izdomāt savus noteikumus kā pusaudži.
Pēc tam nojaucam torni un sākam spēlēties ar klucīšiem un gāzt cits cita pilis kā bērni.
Pēc tam Aivis mēģināja iebāzt vienu klucīti degunā kā zīdainis.
Diez, kad mēs atgriezīsimies mātes miesās (cerams, ka vienas apvienotās, lai tupinātu ālēties)?
.
No rīta mani pamodina komūnas biedra 10 gadus vecās meitas spiegšana, cepot piparkūku ar tačskrīnu. Tā pats cilvēks,kura meitai jau 10 gadi, nespēj novaldīties, nemēģinot pārlekt pār milzīgu miskasti ar briesmām lauzt sprandu un kolekcionē rīsu paciņas, uz kurām veikt pierakstus. Visi, protams, piedalās jautrībā dramatiskas ērģeļmūzikas pavadījumā, kas izrādās j-rock.
.
Kāds nāk manā istabā, kad es guļu kaila ar tik tikko piesegtu pēcpusi un Koks sēž man uz muguras tērpts tikai apenītēs. Cilvēku, kas ienācis, tas nemulsina ne mazākajā mērā un tiek risinātas salūzuša poda problēmas.
.
Man tiešām vairs nav personīgās dzīves telpas. Tas ir, protams, ja vien es nesaku, ka veikšu baisu rituālu, kuru iztraucējot izlauzīsies dēmoni. Nē nu patiesībā, ja es pasaku, lai mani netraucē, mani tiešām netraucē. Jocīgi, man gandrīz gribas, lai mani traucē. Izņemot, protams, rituālu laikā. Nevienu, protams, nemulsina, ja es apkrāvusies ar svecēm eju dārzā un tur gaudoju un pēc tam mežā kaut ko aproku. Drīzāk izbrīna, ja es eju ar grābekli.
.
Tas mežā kaut ko aproku man atgādināja, ka es neatdevu cilvēkam stīgas, ko man neizdevās aprakt. Man tas ĻOTI nepatīk. Nu KAD es tikšu vaļā??? Baltā parandža jau aizgāja pa skuju taku un vietā es ieviesu bēšīgu parandžu, bet tās stīgas, tās stīgas... Reiz es sapņoju, ka sāk skanēt ellišķīga mūzika un es pieceļos, izrādās, ka tā nāk no mana kosmētikas plauktiņa, es to atveru, un stīgas ka taustekļi izvijas ārā, spēlējot šaušelīgu mūziku un taisās mani nožņaugt. Protams, ka es jūku prātā. Es šonakt sapņoju, ka stīgu īpašnieks man apsola vienmēr būt laimīgs un man patika dzirdēt šo apņemšanos, lai gan zināju, ka iespējams tas ne viņam, ne man, ne kādam cilvēkam zemes virsū.
.
Es klausos Steelheart. We all die young. She's gone. Everybody loves Eiline. Everybody loves..?