Nolēmu, ka pa ilgiem laikiem jāpaskatās porno. Tie man asociējas ar būšanu vienai mājās kopš tiem laikiem, kad pa LNT skatījos erotiskās filmas.
Izvēlējos vienu video, kur vīrietis ir piesiets pie tāda smuka ķēžu zirnekļu tīkla. Kamēr sieviete viņu ielīksmoja, viņš sāka laizīt un kost vienu ķēdi, ar ko bija sasiets, tas smuki izskatījās.
Pēc tam es lasīju romantisma laika vēsturi, un tur bija skaistas lietas, un skanēja skaista mūzika (Psychotica, protams), un mazliet aizsapņojos, un aizsapņojos, un man parādījās vēlme aplaizīt vīna glāzes malu, un tad... es nejauši nokodu glāzes malu, tā sašķīda, sagrieza man mēli un piešķieda dīvānu ar mazliem, maziem stikliņiem...
Es sāku saprast to vīrieti. Dažkārt gribas kaut ko tādu darīt, tikai labāk kost ķēdē, ne vīna glāzē. Šī mūzika un grāmata un emocijas, ko tās raisīja, tiešām nebija sliktākas par sievieti. Eh, sen nav bijis sievietes...
Es kļūstu pati par savu parodiju.