Pirms nedēļas izdevās pārvarēt šo sajūtu vismaz uz kādiem procentiņiem, un jau esmu nopelnījusi 23ls. Protams, ka tas viss aizgāja jau sen vajadzīgās, bet nedabūtās lietas, bet tieši tas jau arī ir forši. Pēc tam varēs arī nopirkt tādas ekstras kā ziemas mētelis, lai nav jāsalst ar visām manām problēmam, kas dievina salu un apaukstēšanos.
Man ir ļoti daudz plānu, kurus bojā sajūta - tu nedrīksti, tev jābūt sagrautai un ar tik lielu vainas sajūtu kā tas akmens, zem kā liek bēdu un pāri iet dziedādama. It kā es varētu izmantot laiku lietderīgi, ja jau man tas ir, bet tā vietā es pusi dienas nespēju nekam pieķerties aiz bezspēcības un kauna sajūtas.
Atkal jājautā - kur tas viss rodas? Nevienam nav izdevīgi, ka es mirstu klusām nost un apceru dažādus skaistas nāves variantus (kamēr vēl nav ledus), vismaz tas nav izdevīgi nevienam, kura viedoklis man rūp. Nu jau kā nedēļa, kopš es esmu saņēmusies un viss iet uz augšu. Labi, nu neveicas pagaidām ar darbu, tas nenozīmē, ka es nedrikstu darīt neko citu un arī to, kas man patīk.
Kaut nu izdotos to visu ieskaidrot arī sev.
Un vispār - es gribu mājas lapu. Labu, smuku mājas lapu ar visiem pakalpojumu piedāvājumiem, kādi man ir, un to netrūkst. Ja es spētu sanemties tagad, kad Maģija ir pie manis atgriezusies (dažkārt gan tā paša lācīša izskatā, kam izlaistas zarnas, bet tas nekas), tad es varētu nopelnīt vismaz kaut cik, jā, noteikti varētu, ja spētu atbrīvoties no sabiedrībā pieņemtā zīmoga smadzenēs, kas liek man mirdināties nost. Cik tas dažkārt ir grūti - it kā jau kas man daļas gar visiem tiem spereotipiem utt, bet iesēžas... un pati jau arī piekrītu, ka ar mani ir pilnīgā pakaļā un nekas daudz labāks par baltu naktskreklu un pēdējo rudens lapu pilnu ezeru man nav redzams. Bet, lai nopirktu tiešām smuku naktskreklu, vajag naudu, tātad man tā ir jānopelna, un pēc tam varbūt arī naktskrekls būs jāatceļ, jo tas, ka man tiešām NAV tik smuka, balta naktskrekla, dažkārt ļoti palīdz nākt pie prāta.