Šodien man nāca prātā amēram šādas lietas - ja mēs taisām keksu, tīrām istabu un kurinām kamīnu ar malku, kuras nemaz nav tik daudz, iededzam svecītes un vispārēji gaidām, bet kads vienkārši aizmirst, ka taisījās ierasties ciemos, tad tāds zvērs ir pelnījis pērienu un vispār, es tā nespelējos un es vairs ar tevi nedraudzējos, un ja tev nepatīk tā dziesma, kas man, tad tu vispār esi stŪlbenis, un ja es nevaru dzīvot ideāli un vienmēr būt viļņa virsotnē, tad es negribu dzīvot vispār, un jā - es tā nespēlejos un vispār iešu prom, un, ja es gribu seksu, bet uznāk menešreizes, tad tā ir pasaules netaisnība un Viņi visi par to ir pelnījuši nāvi. Kuri viņi? Nezinu, kaut kādi viņi, kas ir par to visu atbildīgi. Un ja man nav ideāla Vikkas kopa, tad pie Vellatas viņu, man nevajag vispār, un ja jūs visi nenovērtējat, ka es jūs mīlu, tad ejiet jūs pie tās pašas.
Merg.
Kur tas viss rodās??? Kurrrrr???
Murrr.... murrr.....
Būs jau labi. Es jums piedodu jūsu nīcīgo eksistenci un to, ka palmu lapas, ar kurām jums būtu mani jāapvēdina, jūs aizmirsāt ielikt vāzēs (zelta) un tās nokalta, un nu es varu tikai dabūt pa dibenu ar lapas kātu. Labi nokaltētu un stiegru.
Bļērggggg.... merrrrggg.....
Mani kaitina, ka mani nenem pat par sētnieci, jo vajag pieredzi. Pieredzi, bļe, beigtu kaķu vākšanā?????
Tas ir kaut kas neticams. Tas ir gandriz vienīgais darbs, ko es spēju iedomāties no tiem, uz kuriem varētu pretendēt, kuram es tiešām redzu jēgu uz 100%.