Sapņoju, ka strādāju vēl arvien savā senajā darbavietā - zīlēšanas salonā Kaliostro, bet tam ir piedāvātas labākas telpas. Izrādās, ka valsts ir žīdiem kā sen kaut kad represētiem, iedevusi īpašumā zemi ar sešstāvu māju, kas senāk ir piederējusi sinagogai. Rabīni ir izdomājuši, ka viņiem vajag tikai 3 augšējos stāvus, tāpēc trīs apakšējos viņi var pa klusi izīrēt, lai valsts nezina, jo doma tāda, ka ēka dota tieši reliģiskiem mērķiem, nevis peļņai. Tā nu mans salons tur ieviešas, un kādu laiku viss ok, bet it kā augšējos stāvos neviens nedrikst iet, kas nav jūds. Es vienā vakarā tomēr uzzinu, ka visi ir prom, un domaju - nu baigi gribas paskatīties, un uzbraucu 6. stāvā.
Tur viss izkrāsots mirdzoši balts un visur gar gaiteni mazas lūgšanu istabiņas, viss spilgti balts, diezgan smuki ierikots, katrā telpā Toras tīstokļi utt, viss pa smuko. Bet ēkai ir arī vienā galā tāds kā liels, plakans tornis, kā septītais pusstāvs, un tur jāiet pa kāpnēm. Tur ir galvenā lūgšanu telpa, gandriz kā sinagoga. Es kāpju augšā, viss tāds pats balts, smuki ierīkots, no jumta logiem spilgta gaisma, pa smuko, bet, tikko kā es speru kāju pašā augšā, tā pēkšņi jūtu, ka ja, te ir kaut kas tiešām svēts... sajūta it kā lidotu, it kā vieglums, pacilātiba... nodomāju - nu ziniet, nebūtu ticējusi, ka sinagogai un jūdu ticībai tāda aura, pilnīgi kā gaisā varētu pacelties, bet tad...
Man it kā čenelingā kāds pasaka priekšā, ka patiesībā žīdi ir atklājuši antigravitāciju, un uzstādījuši nelielā mērā savās sinagogās, un mērķis viens - ja visi jutīs to "svēto, vieglo auru", tad nevis pievērsīsies ticībai, bet gan īrēs no viņiem telpas sinagogu tuvumā un viņiem nāks daudz naudas:D Un šie slēpj no visiem, lai tik neviens neuzzina, lai nenāk citiem labums, piemēram, mašinu ražošanā, celtniecibā, nu - visur kur der antigravitācija, bet sēž kā suņi uz siena kaudzes un izmanto tikai "auras" radīšana :D