Gribētos vienkārši apskaut viņas vidukli un iegremdēt seju kuplajos matos, viņa noteikti smaržo pēc meža, lietus un pašas dzīvības.
Neesmu redzējusi tik maigu meiteni, kam pilnīgi trūkstu bērnišķīgas naivitātes un kura būtu tik gudra un daudz pieredzējusi. Jādzīvo tik intensīvi, lai pa šo laiku paspētu sevi izveidot par tik fascinējošu personību.
Murrr, es dievinu iemīlēties :) Un es viņai patīku :) Un nākamgad viņa būs pilngadīga un pārcelsies uz Rīgu... murrr :)
Es jau neko, vismaz neko tādu, kas man varētu sabojāt prieku un viņai garastāvokli, bet - man tiešām gribētos, lai viņa ir kaut vai mazliet, mazliet tuvāk, visādās izpausmēs. Dzīvesvietas ziņā, fiziskā ziņā, dvēseles ziņā...
Vismaz dzīvesvietas daļa varētu atrisināties :)