November 3rd, 2011

06:52 pm
Kaķu tantes

Mani pašu tā lamā, bet... jā, ir tāda suga cilvēku, kam kaķi ir viss, bet citi cilvēki nav nekas. Kaķīšiem velta dzīvi un tur sevi par dižiem labdariem (bieži jau arī ir), bet cilvēkus tura zemāk par zemi.
Nesen pieteicos adoptēt vienu kaķi, no sākuma man teica, ka varu nākt skatīties, ka izklausos kā nopietns piedāvājums, bet tad pateica, ka kaķi paturēs paši. Nodomāju, ka ok, man tiešām likās, ka tas varētu būt mans kaķis, skatījos uz bildi un likās, ka jā, tas ir mans, bet... nu ja jau kļūdījos, tad nekas, būs viņai labas mājas pie cilvēkiem, kas paņēma.
Tagad gan pēc jau ilga laika izrādās viss daudz absurdāk. Izrādās, ka tie cilvēki nav sapratuši, kas noticis ar manā albumā redzamajiem kaķiem, jo kaķa mūžam ir jābūt 20 gadiem. No tukša gaisa paķēruši, ka visi tie kaķi ir miruši no manas sliktās izturēšanās. Tā - vienkārši pieņēma, ka tā ir. Neko nejautāja, vienkārši izdomāja, ka esmu kaķu slepkava.
Kad tagad jautāju, kāpēc nedeva to kaķi man, tad tikai pateica, kā ir, uzreizi jau pilnīgi neko tādu - pat vēl sms atsūtīja, ka labi, ka ir tādi cilvēki, kā es, kas rūpējas par dzīvniekiem.
Un tagad izrādās, ka esmu nomērdējusi sliktos apstākļos visus manā albumā redzamos kaķus, izņemot Sīru.
Tas nekas, ka daļa dzīvo pie mammas, daļu paņēma Saranda izvācoties un nu jā, Artemīda nomira, jā, nomira no neārstējamas slimības par ko es pat nezināju.
Nesaprotu, kā tik liels stulbums man varēja iesist pa emocijām, bet es tiešām nekad mūžā nedomātu, ka var mani nosaukt par sliktu kaķu saimnieci un pierakstīt man bezmaz slepkavošanu. Visi zina, cik ļoti es mīlu kaķus un kā rūpejos, kā mēnešiem kopu slimo Sīru, par kuru pat ieteicās, ka var nākties iemidzināt, jo var būt, ka visu mūžu viņa būs jāaprūpē kā mazs bērns. Nepadevos, neko nežēloju, un nu viņa ir atkal skaistule.
Šī kaķu tanšu liekulība un sevis celšana debesīs, jo es, redz, rūpējos par pamestiem kaķīšiem, jau pierādās kā tipiska. Protams, ne visām, bet... liela daļa vienkārši nemāk saprasties ar cilvēkiem, nemāk viņus cienīt, tāpēc nekas cits neatliek, kā veltīt sevi kaķiem, kas nav slikti, bet vai tiešām cilvēki ir sliktāki par kaķiem? Visi?
Protams, ka šīs ir tikai pārdomas, es neesmu aizvainota, uz tādiem cilvēkiem nav vērts dusmoties, jo viņi, kā Jēzus, saka, tiešām nezina, ko viņi dara.
Un, ja viņiem vienkārši nepatika mani kerzi, tad man vispār nav ko teikt.