Labi, lai iet visi ellē, pavisam nopietni. Kas mani mīl un ciena, tie mīl un ciena, un pati sevi es dievinu. Man nav jāsamazina latiņa vai kaut kas jādara, jo gadās pa kadam mīlošam un cienošam. Tas nekas, ka no uzaicinātiem cilvēkiem, kurus visus kā vienu tiešām gribēju redzēt savā dzimšanas dienā, atnāk skaitā labi, ja trešdaļa, bet trīs no tiem es pat nepazīstu, nekas - viņi mani apsveica! Neapsveica tie, kas bija uzaicināti, bet neieradās, pat vienu mazu - apzveicu - man neatsūtot. Nu tad - elle vai paradize jūs gaida, kur nu kuram sliktāk. Man nav jādomā, kur ir mana problēma, jo, ja jums nepiemīt pat pieklājības normu paliekas, kas liek pateikt - nebūšu, bet apsveicu - nu tad ELLĒ TĀDUS!!!!!!! (vai paradīzē)
Pie Velna, es es vakar biju skumja. Nekas. Šodien es ēdīšu gaļu. Un jutīšos labi.
Jāaizmirst ideja, ka manam pašvērtējumam jābūt kaut naga melnumiņu atkarīgam no visādiem ākstiem.