Tas viss ir tik ļoti jocīgi sakarā ar dzīvošanu vai nedzīvošanu. Pierod pie visa. No sākuma sākušās sirdsklauves nomāc un pat biedē, bet pēc piecpadsmit minūtēm jau pierod un var turpināt dirnēt internetā, tikai vēl pēc piecām minūtēm pēkšņi sāk likties, ka vajadzētu it kā izdarīt kaut ko svētīgu, kaut ko svarīgu... un prieks par to, ka pat spēju izdomāt, ko lai tādu izdara, kam uz visas dzives fona nebūtu sīkuma nokrāsa.