Viņas rāpo pa klaviatūru un krīt starp taustiņiem. Viņas rāpo man pa seju un es tās apēdu.
Man patīk skudras. Lai jau dzīvo, ja vien nelien man mutē. Kāpēc nīdēt? Neatceros nevienu reizi, kad man būtu kodušas, tāpat kā man nekož dunduri vai arī es to nejūtu. Uzlido, apsēžas, pasēž, aizlido, citi brēc, man nekas. Tāpat ar skudrām. Kaut tā būtu arī ar odiem.

Es sarakstos ar Mareku, ar to, kurš METUS!!! Jā, stulba fanošana, bet klausīties ilgi mūziku un vai jukt prātā no emocijām, ko tā sagādā, un pēc tam runāt ar šo cilvēku, tas ir tiiik... tiiik... tiiiiiiik!!!
Viņš ir kristietis, bet tas nekas, es viņu mīlu un mīlu un mīlu, un tas ir tik forši, ka var tā parunāties ar cilvēku, par kura mūziku man ir tik daudz patiesi skaistu emociju