Viss izdevās ļoti jauki par spīti visādiem sīkiem, nīgriem traucēkļiem.
Satiku jau iemīļotu, bet vēl neredzētu cilvēku. Viņa ir skaista, un tas ir vēl jaukāk :)
Vienotības rituāls bija spēcīgs, deja ar lentēm bija brīnisķīga, un vēlēšanos palaišana bija zīmīga un sajūtām un simboliem pilna. Laidām ķīniešu lampiņas ar piekarinātām lapinām ar vēlējumiem. Vienu sev un tuvākajiem, vienu Latvijai, un vienu Pasaulei. Nejaušība izraudzījās kā pirmo Latviju. Nu neko,lampiņa tā smuki piezemējās, nometa lapiņu ar vēlējumiem, un tad smuki aizlidoja. Laikam nav iespējams to piepidīt... Pēc tam gāja Pasaule, un aizgāja viegli un droši. Vēlējumi pasaulei ir tik vispārīgi, un tos jau visi saka, miers, mīlestība nstufffff.Kad laidām to ar personīgajām, tad ķērās, vilkās pa zemi un gandrīz ieskrēja eglē, bet tomēr nenometa un aizgāja. Laikam smagas un piezemētas vēlmes, bet tomēr izpildāmas. Bija komentārs par ierosinājumu pēdējai piekārt arī Latvijas nomesto vēlējumu, ka nē, lai taču tā Latvija nevelk mūs uz leju! Skumji, bet laikam jau tomēr... tur bija sarakstīs, ka lai cilvēki paliek šeit un saskata iespējas Latvijā, bet to nometa...
Bet nekas. Viss pasākums bija ļoti, ļoti jauks :)
Man patīk kaut ko rīkot, ja ir vairums tik atsaucīgi, jauki un interesanti cilvēki. Pa ilgiem laikiem sajutu to īsto saietu atmosfēru, kas man jau labu laiku kā pietrūka. Par to paldies.