Bet izrādās, ka es nemaz neesmu ne tik vārga, ne tik atrofējusies, kā es domāju, vai arī es pārāk labi apzinos, ka esmu matriksā bez īstenības. Ja var iet ārā savā pagalmā un staipīties, tas ir pilnīgi kaut kas cits, kā smacīgās telpās. Pieliecoties kaķa pozā, es sajūtu zemes smaržu, un izslejoties pozā sveiciens saulei sajūtu sauli uz savas ādas. Zivs poza rada sajūtu, ka varētu ienirt siltajā zemē, un kobras pozā es jūtos asniņš, kas traucas pretim dzīvošanai. Tā ir joga, pilnīgi kaut kas cits, šis spēj mani atmodināt un es jūtu to, kas ir patiesība, tikai piemirsies - dzīvs ir arī mans ķermenis, ne tikai gars.