Sveika, māsa mana. Tu esi atnākusi tieši pēc mana sauciena. Tas bija neaprakstāms piedzīvojums, kā tu man atsūtīji grāmatu, kas lika man meditācijā lūgt atklāties kaut kam no manas personības. Tad nu es meditēju, un gandrīz tajā pašā brīdī sajutu tevi. Kā kaut ko ilgi iekšienē gaidījušu un mīlētu, bet slēptu. Tas, ko tu man nesi, man nebija pazīstams, man pat likās, ka man tas nemaz nepiemīt.
Tomēr... tas ir tik dīvaini, mana Arhistēlas puse vienmēr bijusi vienota un nedalāma, bet man ir pilnīgi skaidrs tagad, kāpēc tu esi parādījusies. Arhistēla, mana tumšā māsa, ir piepildījusi savu likteni tajā pasaulē un atgriezusies pie manis. Tā vairs nav tā māsa, kas viņa bija, bez dvēseles un nedzīvā pasaulē, Tetisa ir dzīvāka par dzīvu.
Arhistēla, mana mīļā, tava dzīve tajā pasaulē bija skaista, bet - tu ļoti ātri esi izmainījusies. Tu satiki Vienīgo.
Es ceru, ka drīz izpratīšu tevi un iepazīšu tādu, kā esi tagad - dzīvu, elpojošu un stipru :)
Mīlu :)