Paceļu rokas, un tās deg melnās liesmās.
Vakar runāju ar Pīlādzi, un viņš likās pielīstam sudrabainas gaismas. Visa pasaule bija pilna gaismas. Jutos tik viegla, ka varētu pacelties debesīs.
Šodien debesis šķiet melnas un pilnas aukstu zvaigžņu. Kosmiskais skaistums, visuma polārblāzma. Pilnīgs klusums.
Ja kādreiz gribētu ko vaicāt gaišreģim, tad tieši tagad. Tikai diez vai ir gaišreģi, kas strādā ar tādām smalkām lietām.
Vai vabrūt man vajag ... tumsreģi? Jūtos tik tumša, vēl daudz tumšāka par savu māsu Arhistēlu. Nezinu, kā iepsiadā tas ir, bet kaut kas notiek, un tas nav līdzīgs nekam, kas būtu jau noticis...