tethys_

Divi sapņi man bija šonakt. Viens izteikti interesants un oriģināls, bet otrs - pavisam muļķīgs.
*
Pirmajā es biju uz Galactica klāja, un viena no seriāla varonēm, kura gan izskatījās pa pusei pēc manas pamatskolas klasesbiedrenes, taisījās taisīt pašnāvību. Viņa gribēja, lai es viņai palīdzu sagatavoties, kā arī filmēju procesu. Tad man bija filma jānogādā konkrētam cilvēkam, ko viņa man pateikšot tieši pirms lielā notikuma. Solīja man ļoti lielu naudu, visu, kas viņai pieder.
Es piekritu. Tālāk sekoja neliels pārsteigums, ka viņa vēlējās, lai palīdzu viņai izvēlēties kleitu un kosmētiku, rotaslietas. Kopā izvēlējām skaistu, sarkanu kleitu, zelta auskarus un citas rotas, uzkrāsojām viņu. Likās, ka viņa to visu varētu arī pati, jo neesmu nekāds stila profs, taču viņa laikam jutās drošāk kopā ar kādu gatavojoties.
Tad viņa man atklāja, ka vēlas izlēkt vakuumā un man tas būs pa kuģa iluminatoru jāfilmē. Viņa sapņoja, ka tas izskatīsies ļoti skaisti - viņa vienā mirklī būs mirusi, sasalstot sudrabainā statujā.
Te nu man bija viņa jāapbēdina, ka tā tas nebūt nebūs. Patiesībā viņa nosmaks un tas nemaz nebūs tik ātri. Vakuumā ir zema temperatūra, bet visas daļiņas, kam vispār var būt temperatūra, ir ļoti reti izkārtotas un nesaduras ar ķermeni, lai varētu ātri to atdzesēt, patiesībā ķermenis ir ļoti labi pasargāts no atdzišanas kā termosā un nebūt uzreiz nepārvēršas ledus statujā. Visticamāk, ka viņa raustīsies agonijā kādu brīdi un tas nebūt nebūs skaisti.
Viņa man negribēja lāga ticēt, lai gan viņai kā iznīcinātāja pilotei gan to vajadzētu zināt. Kā jau teicu, tā bija tikai pa pusei viņa, pa pusei tā bija mana klasesbiedrene.
Viņa nolēma, ka tomēr viss notiek kā plānots, es piekritu. Ja cilvēks ir izlēmis, tad ir izlēmis. Taču sapnis beidzās pirms tas viss notika, mani pamodināja kaķa "prrrrrrr!!!".
*
Otrs sapnis bija pavisam stulbs. Es nez kāpēc tusējos vietējā Juglas bārā "Alekss", bija vasara, un uz terases bija āra galdiņi. Tur es sēdēju pie liela, gara galda ar vēl septiņām draudzenēm, no kurām dzīvē pazīstama gan bija tikai viena, un tā atkal bija klasesbiedrene, tikai cita, un šoreiz neblenderēta ar kādu seriāla tēlu. Nesaprotu, kāpēc skolas gadi manifestējas.
Tad nu mēs tur sēdējām, runājām, līdz atnesa ēdienus, un mani pārsteidza divas lietas - priekšā bija ļoti liels, plakans šķīvis, bet tas nebija pilns ar ēdienu, ēdiena šķīvis bija tālāk, un arī vīns bija pasniegs baltā, seklā šķīvītī, nevis glāzē. Visas pārējās izskatījās it kā visu saprastu, ielika ēdiena šķīvi lielajā, un tad ēda, es tāpat darīju. Vīnu pagaidām neviena nedzēra, tāpēc es arī nē.
Tad sāka skanēt mūzika, kaut kāds drausmīgs tehno, un visas uzreiz ņem ārā ēdiena šķīvjus no lielajiem, kāpj uz galda un iekšā lielajā šķīvī, un sāk dejot. Man negribējās, bet viņas man visas teica, lai nelaužos, nu un tad, ka mūzika nav manā stilā (patiesībā man vairāk negribējās dejot lielā šķīvī), tad nu es ar kāpu šķīvī un tā mēs tur dejojām, līdz dziesma beidzās. Sapratu, ka vīns ir seklā šķīvī, jo citādāk apgāztos. To dzēra vispirms ar salmiņu, tad vienkārši no šķīvja.
Dzērām, pasūtījām vēl vīnu, man jau sāka iepatikties dejot šķīvī. Pēc tam jau ļoti ātri pienāca rīts, sākām mēs vakarā tusēt. Viss bija kluss, mēs jau nogurušas, un es ar galvu dejas šķīvī atlūzu. Pamodos no tā, ka kāda roka man ir starp kājām un aktīvi darbojās. Tajā brīdī biju vairāk pie sajēgas, ka tas ir sapnis, un nomurmināju, ka kaut nu tā nebūtu klasesbiedrene, bet kāds no sapņa tēliem. Tā arī bija, tā bija smuka, melnmataina meitene, kas, skatoties uz citu pusi, darījās tīri patīkami, bet izlikās, ka nekas nenotiek. Tad es pamanīju, ka zem galda sēž kaut kāds pavecs urlāns un skatās, kas notiek.
Tas bija ļoti pretīgi un es no tā šoka pamodos.
Fui. Nu kur tādi sapņi rodas???