Pārējās divas ir "Demians" un "Narciss un Zeltamute" kuras arī ļoti patika, it īpaši "Demians". Taču "Zem rata" patika vislabāk, jo tā manuprāt ļoti labi parāda mūsdienu sabiedrību un gribētos likt izlasīt dažiem vecākiem un skolotājiem. Par viss ir mūsu rokās piekrītu tikai attiecībā uz pieaugušajiem, un salauzt ir iespējams, ja traumē psihi būtnei, kas vēl tikai attīstās un sevi meklē. Tajā vecumā atzinība un mīlestība, it īpaši vecāku, ir pārāk būtisks elements pilnvērtīgai izaugsmei un bez šī elementa attīstības posmā, manuprāt, nākotnē indivīdam izturēt sabiedrības spiedienu ir stipri grūtāk. Vēl tā grāmata man atgādināja par to cik ļoti bieži ir kaut kādi noteikti standarti par to, kam tev ir jābūt, lai tu būtu "veiksmīgs cilvēks", bet pa vidu tam visam tiek aizmirstas emocionālās vajadzības, kuras labākajā gadījumā mēģina apmierināt pēc kaut kāda check list principa. Un, jā tā grāmata manāš asociācijāš sasaucas ar slaveno Dalai Lamas citātu: "The world doesn't need more 'successful people.' The world desperately needs more peacemakers, healers, restorers, storytellers and lovers of all kinds."
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}