tethys_

Laikam pasaule cenšas man kompensēt iztrūkumu, bet, jāatzīst, kaut kādā pārspīlētā veidā. Man jau ar vienu pietika, bet...
Bija man tāds viens, ar ko sāku jūlijā sarakstīties, jā, zinu, ka viņš lasa, klusais vērotājs... runājām satikties, runājām, runājām... stiepām garumā, jo sarakste bija tik ideāla, kamēr... kamēr viņš nokavēja :D
Es pateicu, ka man tagad ir jauna aizraušanās, kas pārauga jaunā mīlā, un man nevienu vairāk negribējās, kur nu vēl kādu, kas man izsauc lielas emocijas. Emocijas bija gan, tikai sarakste, bet... nu jā, mums ir šis tas kopīgs. Daudz kas kopīgs.
Tagad reizi nedēļā viņš man prasa, kad nu tad beidzot... vai jau neesmu atkal pēc kā jauna sailgojusies. Neesmu. Pagaidām.
Ai, vismaz viņu nesauc Mārtiņš :D Bet... viņš man paziņo, ka nākamajā gadā ies studēt... ķīmiju! :D
Es nesaprotu, kas tas ir? Visi ir vai nu Mārtiņi, vai ķīmiķi.
Vēl ir Jāņi, Oskari, Kristapi un Lauri/Lauras. Marika varētu iet pie vīrieškārtas Mārtiņa, vismaz kaut kas tāds ir.
Jēziņ, mana izvēle, ar ko veidot attiecības, romānus vai kuros ļoti iemīlēties, ir tik ļoti ierobežota vārdos, es šito galīgi nesaprotu. Man gandrīz nav neviena, kam būtu oriģināls vārds, es atradu tikai divus - Aleksandrs un Stīna. Gunāru neskaitu, tas bija mans pirmais skūpsts, bet tur nekādu jūtu nebija, lai arī notikums it kā svarīgs un zīmīgs. Ak, jā, Reinis arī bija.
Ja man ir bijusi Laura, tad uzrodas arī Lauris. Mārtiņi iet garā virtenē. Jānis bija mana pirmā mīla, pēc tam sekoja vēl divas mazākas, tagad tā ir Lielā mīla. Atcerējos vēl ko, man ir patikuši... trīs Kristapi!!! Tikai viens ļoti nopietni, bet, cammoooon, trīs???
Es saprotu, ka tie ir izplatīti vārdi, bet kaut kas te ir ļoti jocīgi.
Un tagad, uzradies jauns vārds manā listē, kas, kā viņš apgalvo, tiešām ir īstais vārds, un tagad vajag paziņot, ka interesē ķīmija un jāiet to studēt. Kā lai saka, neder pēc vārda, vajag iespraust kaut ko citu zīmīgu. Tāpat es īsti neticu, ka tas ir tavs īstais vārds, ha, ha, gan jau tu beigās pēc pases tomēr esi Mārtiņš, Jānis, Kristaps, Lauris vai Oskars. Tev ir pārāk grezns vārds, lai būtu īsts. Lai gan var jau būt, ka ir...
Ej studēt ķīmiju, bet zini, ka šī tava ideja visticamāk ir manis radīta.
Es neatceros, vai es viņam teicu, ka man ir iekritiens uz ķīmiķiem, tagad interesanti. Ja es neteicu...
Tad manā dzīvē rodas vēl viena mistika.