tethys_

Murgoju. Briesmīgi. Ka viens klients man ir pārskaitījis summu A, kas kaut kādā sistēmā nozīmē 2000, bet es nevaru saprast, vai tiešām tā ir vai tikai man liekas. Prasu vīram - viņš saka, ka tā ir. Ieeju swedbank - jā, ir 2000eur pārskaitīti. Un tad es mokos ar domām, ka tā noteikti ir kļūda, ka man prasīs atpakaļ, bet no otras puses - ja nu viņš ir šausmīgi biezs un tiešām tā gribēja? Pēc tam sākās trakākais - man uzbruka kaut kādi cipari, kas ņēmās man pa galvu, drausmīgā nekārtībā, un es vairs nevarēju atrast kodu kartē ciparu, lai pārskaitītu naudu laikam jau par telefonu vai ko, griezās kaut kādi pārdabiski gari cipari pa galvu, kodu kartē bija pēkšņi hieroglifi, ko es nesapratu, kaut kādas citplanētiešu ciparu sistēmas, kas balstījās uz ciparu 2000, pilnīgs sviests, bet mani nomocīja. Diezgan pat briesmīgi nomocīja.
Reāli tas klients man jau pirms vairākām dienām pārskaitīja 30.00 eur, ne jau, protams, 2000.
Stulbi murgi...
*
Vakar pārtaisīju savu vīru par indiāni Sarkano Seju. Kā man tas gadījās, nezinu, bet sejas maskai piebēru apmēram 10x vairāk kanēļa kā vajadzēja - to ziņo pustukšā burciņa. Āda gan liekas ļoti laba tagad, tikai koda kā vells un seja kļuva šausmīgi sarkana. Kā es piebēru tik daudz un nepamanīju, nezinu... fui man.
*
Rīt... rīt... rīt :)
Ak, kaut mēs nebūtu tik ļoti eži un kaut pasaule būtu nedaudz labāka, lai mums tādiem nebūtu jābūt.
Plānos Jugla un Vakarbuļļi, vai arī kaut kā citādi, jo visa šī pretīgā, eža ādu radošā pasaule tomēr ir mūsu. Plānos ir arī nepazust... kā un kur... jebkur. Man ir vēlme pazust...
*
Dziesma asinsstraumē...
Ir sava nosaukuma cienīga. Lasīju, kamēr vairs nevarēju, kamēr visa trīcēju un sarāvos no katra ārpasaules pieskāriena, grimstot tikai dziļāk un dziļāk grāmatas vilinājumā, grāmatas pasaulē, tās realitātē un emocijās. Neesmu vēl ne pusē, bet liekas, ka tā arī līdz galam neesmu tikusi ārā, esmu palikusi kaut kur starp lappusēm.
*
Cerams, ka miers būs ar mani.