tethys_

Ir tāda sentimentāla, jā, bet tomēr ļoti, ļoti skaista grāmatiņa Noslēpumainais dārzs, kurā rakstīts par dārzu, kurā notiek brīnumi un cilvēki sajūt patiesu maģijas pieskārienu.
Cik tas ir brīnišķīgi, ja sen iemīļotas grāmatas sižets kļūst par patiesību.
Tieši pavasara saulstāvju svinību rītā es ieraudzīju pirmo zilo pulkstenīti uzziedējušu un apēdu pirmo pavasara skābeni. Tagad dīgst tulpes saviem sarkanajiem asniem izrotājot sniegu, un ir parādījušies arī pirmie pētersīļu dzinumi. Brīnumi notiek katru dienu.
Grāmatā pusis saprata, ka viņa slimības ir iedomas, un sāka staigāt. Kaut kas līdzīgs notiek arī ar mani, kopš dzīvoju šeit.