Patiesībā jau es tomēr sapratu, kādēļ jūku prātā, kādēļ tieši tagad, kādēļ tik intensīvi un kādēļ tas izpaužas tieši tā un ne savādāk. Bet to es jums neteikšu, nevienam no jums. Jukšu pats savā nodabā un domāšu, ka pasaule ir apelsīns. Un otrādi.

( pilnībā piekrītu ik vārdam )

Current Music: Skunk Anansie - I'm Not Afraid

GET OFF, GET OFF ME

savaadaisu atgādināja, ka dzīve ir spirāle. Šobrīd esmu atgriezies vienā konkrētā vietā, tikai sprīdi augstāk. Un šodien izlaizīšu izdrāzīšu ikvienu, kas uz mani kaut minimāli koķeti paskatīsies.

Current Music: Skunk Anansie - The Skank Heads

I can dream, I can dream
I can dream that I'm someone else

Visu pasauli esmu nogulējis. Ne pie kā laba tas nenoved, ticiet man. Tikai pie svētdienas vakara sajukšanas prātā un šīrīta totālas nespējas saprast, kurā vietā atrodos, kāds šobrīd datums un laiks.

Un sajukšana prātā nav tikai izrunāšanās.

.

Kaut kāds pretīgs nemiers pa iekšu maisās. Tāda kā priekšnojauta, ka kaut ka baigajam jānotiek, tikai nekādi nespēju saprast, kam tieši. Jānoskatās laikam beidzot šokolādes Deps, tādas emocijas nav labas. Sirds, mauka, lēkā un tirinās kā tāda nervu slimniece. Kā tās saimnieks, precīzāk.

Izrādās, arī mani nav nemaz tik grūti sadusmot. Mani vienkārši fascinē, ka cilvēki pamanās apvainoties, pirms vispār noskaidro, kas un kā...

upd.: Ierakstīju, izdzēsu, ierakstu vēlreiz. Pagājušo reizi es i sms sūtīju, i zvanījos, lai paskaidrotu, ka aizvainojumam nav bijis pamata, taču šoreiz man ir pohuj - lai apvainojas, ja nespēj līdz galam uzklausīt, bļe. Nejūtos vainīgs.

Current Music: Soulfly - Flyhigh

Ir piektdiena un šīs dienas vakara pavadīšanas plāni lielākoties visiem ir skaidri jau pāris dienas iepriekš, un tomēr atļaušos apjautāties, varbūt kādam ir vēlme šovakar sastādīt man kompāniju mierīgai pasēdēšanai kādā iestādījumā vai brīvā dabā?

Current Music: Depeche Mode - Dangerous (Sad Mix)

It kā viss būtu vairāk vai mazāk normāli, taču nepamet sajūta, ka iekšā kaut kas smags ieperinājies un visu laiku spiež pie zemes. Un ej nu saproti, kas tas īsti ir.

Heh, domas par seksu tomēr neizdodas aizdzīt. Aizdomājos un kārtējo reizi nonācu pie secinājuma, ka, lai arī cik ļoti gribētos, es praktiski nekad nesperšu pirmo soli. Pat ja es redzu, ka meitene arī to vēlas, kaut kas visticamākais notiks tikai tad, ja viņa izrādīs iniciatīvu. Es pat īsti nezinu, kāpēc tā ir un kā no tā tikt vaļā.

Then again, es neteiktu, ka man tas nepatīk.