Jāprecas tādēļ, ka tā vajag, tā ir pareizi, tādēļ, ka tā darīja tavi draugi un tā ir pierasts. Tā ir ar zvērestu apstiprināta monogāmija, tie ir pienākumi un otrā sīko, kaitinošo ieradumu pieņemšana. Ne jau tāpēc, ka tu kādu mīli, ir jāprecas, jāprecas tādēļ, ka ir cita jušana. Jāprecas, lai būtu svētki, lai mīļotais blakus nebūtu tikai īrnieks, kurš nemaksā īri un našķojas no ledusskapja. Bet varbūt tomēr ir svarīgi, kas īsti svētīs savienību - Dievs vai cilvēki?!