jo cilvēki ļāvuši savam prātam vaļu. normāli prātam būtu jābūt tikai instrumentam, kuru izmantot, lai k/ko izdomātu, taču, ja ļauj tam visu laiku darboties, tas sāk aiz garlaicības visu ko fiškot, desmit iespējamās nākotnes katrai situācijai, piemēram. un lielākā daļa no izdomātā ir nepatīkama, kas rada bailes, kas rada nepieciešamību k/kā nodrošināties.. diemžēl šāda nordošināšanās bieži tieši panāk sliktākā varinta realizāciju:) un tā top gruzīšanās!
nākamreiz, kad kāda ar Tevi grib par lielo nākotni runāt, pasmaidi, un pasaki viņai: "mīļā, nelido prom. tu šobrīd esi te, ar mani, ļauj notikt tam, par ko sapņo - ļaujies mirklim". un iedod buču;)