Pēc vienas diskusijas kādā Interneta forumā par to, cik vieglu roku cilvēki liek smaidiņus un vai tas gadījumā nenonivelē rakstisko izteiksmi (tipa, nav ko iespringt uz teksta precīzu uzrakstīšanu, ja smaidiņš tā jēgu tāpat paskaidro) sāku kontrolēt, cik daudz smaidiņu un kāpēc es lieku. Tagad to ir mazāk.
Smailijs vairākumā gadījumu jau nenozīmē patiesu smaidu, bet gan norāda, kādā intonācijā teksts uztverams. To, ko apzīmē ar smailiju, dzīvē parasti izrunā ar tādu smaida pieskaņu balsī.