Hmmm... nezinu atbildi uz šo visai komplicēto kultūrvēsturisko jautājumu, bet nu minējumu izteikšu - nabadzīgais (nevaldošais?) cilvēks parasti ir arī pietiekami stulbs, lai to necienītu nedz valdošas (kā pretējo šķiru), nedz intelektuālais (kā stulbāku šķiru). Bez tam valdošā šķira ir allaž vēlējusies dzīvot augstāku intelektuālo, arī mākslas, dzīvi. Kāpēc neapvienoties?

Lai gan tas nav tik visaptveroši - intelektuālie cilvēki dzīvo dažādas dzīves, viņi mēdz būt gan pret, gan par valdošo iekārtu. Viņi var būt gan bagāti, gan nabagi.

Demokrātija intelektuālajā dzīvē un mākslā tikpat labi var tikt nosaukta par pūļa padarīšanu, kur viss tiek novests līdz viduvējā cilvēka viduvējajai gaumei vai niecīgajām prāta spējām.

Varbūt varētu dzirdēt tavu viedokli?