īsti krutie biznesmeņi nestaigā ar zelta ķēdēm, bezgaumīgiem rolexiem un citiem pribambāsiem, kas uzskatāmi demonstrē naudas daudzumu. īsti krutie biznesmeņi izvēlas gaumīgas, bet ne obligāti dārgākās lietas. pēc analoģijas, īsti intelektuālam cilvēkam būtu nevis jāspīd ar savu intelektuālismu un zināšanu bagāžu un attiecīgi pārākumu pār citiem, bet jādara savu lietu, nevienu šādā veidā nepazemojot.
garīgi augstu attīstītam cilvēkam, vienalga, kas viņš ir pēc profesijas, dzīves virzības vai darbības sfēras, būtu jābūt pašpietiekamam vismaz tik lielā mērā, lai viņam nebūtu svarīgs pašsalīdzinājums ar "nekrutākiem". ar krutākiem vai sava līmeņa cilvēkiem - lūdzu, tā ir cita lieta.

un - es vienkārši neredzu dižo jēgu vērtēt Tīronu, Šlāpinu, Zanderi, Lešinsku vai kādu citu no RL augstāk tāpēc, ka viņi raksta krutos rakstus krutajam žurnālam. kaut vai tāpēc, ka liela daļa kruto cilvēku dara lietas, kam nav redzams tūlītējs rezultāts. piemēram, Tīrona māte (ja pieņem, ka viņu ir audzinājusi māte - par viņa bērnību un ģimeni neko nezinu), pat ja viņai būtu pamatskolas izglītība, ir izdarījusi ĻOTI svētīgu darbu. un, piemēram, mana pamatskolas skolotāja Solveiga Blumberga, lai arī varbūt visu mūžu to vien ir darījusi kā pasniegusi standarprogrammu 1.-3. klases skolēniem - lai kādus žurnālus viņa arī nelasītu, es viņu nesalīdzinātu ar cūku. :)
vai mana vecmāmiņa, kas dzīvē ir "izdarījusi" tikai tik, cik piedalījusies Līgatnes papīrfabrikas projektēšanā un uzgleznojusi pārdesmit akvareļus. un izaudzinājusi manu māti un mani, un tagad rūpējas par Džonatanu. nezinu, vai viņai būtu ko lasīt Rīgas Laikā, viņa daudz ko nelasa tāpēc, ka tas viņai ir par gudru. toties tas, ko viņa ir devusi mammai un man, un tagad dod Džonatanam, savā ziņā ir daaaaudz vērtīgāks par jebko, ko man kāds superintelektuāls filozofs varētu iedot.