"Tas, kurš ar rokām, ir tētis!" © Džonatans (bļin, ilgi centos izdomāt, kā viņam jūzerneims pareizi rakstījās)

Dīvaina pastaiga pa kapiem bija. Meitene ar alu, kas piepīpē no kapu sveces. Cilvēki kapos. Kapu kantoris. "Neraudi, tavi miruši dzīvo." Dīvaini koki, dīvaini kapakmeņi, dīvaini cilvēki zem tiem.

Nav tā, kas prasītos. Ir cita dzīve. Mazliet cita. Klusāka. Ar Radiohead un zaļo tēju.

There's more to life than this.



Viņš bija apmaldījies pats sevī. Viņam vienmēr bija tik daudz, ko teikt, ka nebija ne mazākās nojausmas, ko lai saka. Tādēļ viņš vienmēr runāja absolūtas muļķības, līdz pats sāka ticēt, ka ir muļķis.