Pirmkārt - nav kafijas. Un tas tracina, pat ļoti. Kāda jauka būtne mani savulaik centās atrunāt no kafijas dzeršanas, taču acīmredzot tas nav diez ko izdevies. Esmu nelabojams kafijas adikts.

Atsaucoties uz šo faktu, rīts arī nevar būt diez ko saulains. Nu jā, kafijas nav, kas nozīmē, ka sāp galva, miegs nāk un gribas parūtīt visus dirst, nolīst kādā klusākā stūrītī, ierauties sevi un nelaist nevienu sev klāt.

P.S. Milīgu paldies suic sakot, tūlīt skatīšos Hypercube. Gaidiet vērtējumu...