Labi, tas viss ir jauki (i mean - taisnība jau jums ir par tiem citplanētiešiem), bet kādā sakarā te Bredberijs??? Bredberijs, ciktāl es atminos "Marsiešu hronikas", ir patīkams izņēmums no vispārējā likuma - kā nekā viena no šīs grāmatas idejām, manuprāt, ir tā, ka cilvēks nav ne labāks, ne krutāks par marsiešiem (kas kā nekā ir augstas kultūras būtnes), ka cilvēks, godīgi sakot, ir tizls un stulbs radījums, kam - ja vien viņš nespēs mainīties - vislabāk būtu iznīkt no zemes virsas. Bija taču tie stāsti par Ašera māju, par to džeku, kas atbraucis uz Marsu, uzreiz sāka demolēt turienes pilsētas un kārtīgi pavēma uz brīnišķīgas mozaīku grīdas... Līdzīgas noskaņas ir arī Strugacku "Mazajā cilvēkbērnā" daļēji arī piknikā-kadtur-kurtur (nu, tajā gabalā par stalkeriem), un vēl šur tur ir lasītas grāmatas, kur kontakts ar citplanētiešiem neizdodas tāpēc, ka cilvēki ir pārāk primitīvas un agresīvi noskaņotas būtnes.
Nujā, bet patiesībā droši vien viens no iemesliem, kāpēc cilvēki a priori tiek uzskatīti par sliktajiem (tāpat kā filmās mākslīgais intelekts lielākoties ir sliktais, sk., piemēram, resident evil (labāku piemēru slinkums atcerēties :P)), ir tas, ka cilvēku līdz baltajām pelītēm šausmina doma, ka viņš varētu nebūt Radības Kronis, Evolūcijas Pēdējais Posms un ka salīdzinājumā ar kādu citu viņš var būt arī primitīvs un nekruts... Vai vienkārši kropls.