Vājprāts kaut kāds absolūtākais. Nu jau kā piecas minūtes mans telefons ir izrubījies un es jau jūku prātā. Zinu, ka varēšu viņu atdzīvināt tikai pēc stundām divām, ne ātrāk, un tas mani tracina vēl jo vairāk.

Tikko ar honeybee pārrunājām, ka es vispār telefonu nekad neslēdzu ārā - ne pa naktīm, ne seksa laikā, nekad, nekad. Un nēsāju arī vienmēr līdzi - i uz labierīcībām, i vannas istabu, pilnīgi visur. Un arī atbildu vienmēr, pat seksa laikā.

Savulaik, kad strādāju juridiskajā birojā, vispār speciāli pieslēdzu līdzsavienojumu, lai būtu sazvanāms arī tad, ja jau runāju pa telefonu, kā arī balss pastkastīti gadījumiem, ja esmu ārpus zonas (Ropažos tolaik tā vēl bija visai normāla parādība, jo LMT torņa tur vēl nebija).