Nu labi, pēc efendi ekskluzīvā lūguma stāstu par vakardienas piedzīvojumiem tiem, kas nevar tikt klāt honeybee protektētajam ierakstam.

Tātad, vakar beidzot aizgājām nokārtot formalitātes par to, lai bebim vairs dzimšanas apliecībā nebūtu svītriņas tēva vietā (pases man toreiz nebija).

Aizejam uz dzimtsarakstu nodaļas arhīvu pie tantes, abi jautri un jokojoši. Ieejam iekšā, rakstam oficiālo iesniegumu, aizmirstu, kurā tieši gadā bebis dzimis - 2001. vai 2002. Tante izbrīnā saka: "Jums tāda nenopietna attieksme. Sāku šaubīties, vai tas vispār ir jūsu bērns". Gribēju atbildēt: "Es arī", taču noklusēju. A žaļ :)

Nākamā situācija - tante prasa, vai mēs esot laulājušies. Atbildu, ka nē, tante saprot, ka bebim uzvārds nemainīsies. Tante: "Nu tad, kad jums juridiskais statuss mainīsies, varēsiet arī bērna uzvārdu nomainīt". Es pasmejos un atbildu: "Mainīsies ta gan, tikai katram atsevišķi".

Kamēr taisās jaunā apliecība, aizejam ar honeybee uz tuvumā esošo Pica Jazz uz alu un picu. Viņa maksā. Kad aizejam atpakaļ, mans šarms tantes tik ļoti apbūris, ka mums neviens neprasa naudiņas par jaunās apliecības izsniegšanu. Sasmejamies, ka mani par tēvu var dabūt par alu un pusi picas.

Pirms tam smējāmies, ka vispār varētu ieiet pie tantes un es varētu protestēt, ka tas nav mans bērns un vispār neko nezinu un tad honeybee varētu iebilst, ka viņa taču solījusi man alu par to un tad es piekristu. Neizrīkojāmies tādējādi, lai tante vēl neizdomātu mūs aiz durvīm izlikt.

Bet nu ir ok. Liels prieks par tās strīpiņas eliminēšanu beidzot.