Manis nav. Ja es būtu, tad droši vien lūgtu mani nošaut. Lai gan nē, ir labi, ir ok. Pat par spīti negulētajai naktij ir ok. Pusdienu pārtraukums vakar uz AB dambja. Trīs nelielas rozes pa ceļam uz Bellepoku un pirmo tur sastapto meiteņu apdāvināšana, divas pie tam bija tādas, kurām patiešām pa puķei gribēju uzdāvināt, trešo nepazinu. Meitene, kas, kā likās, runā vairāk par mani. Autobuss un ceļš uz Jūrmalu. Vīns, vīns, vīns, interesantas sarunas ar kolēģiem, ar kuriem iepriekš praktiski vispār gandrīz vai netika runāts. Meitene, kas iepazinās ar mani (!!!!!!!). Tagad man ir lielais uzdevums atrast viņu, jo par vārdu man nav ne jausmas, taču ir pietiekami daudz informācijai, lai meklējumi tomēr vainagotos panākumiem. Ceļojums uz naktī tīto jūru, kas par kādiem metriem 40 atkāpusies, ar vīna glāzēm rokās. Sintētiska torte un uzjautrinoši kolēģi. Atceļš un Bellepoks ar dažiem gandrīz-kolēģiem (joma viena, institūcijas dažādas). Arī kolēģēm uzdāvināts pa puķītei. Trijām kolēģēm pa rozei, no ceturtās buča. Uz galdiem un letes dejojošas meitenes. Šizofrēniskas domas un vēl jo šizofrēniskāks domu trūkums. Sarunas par (un, iespējams - ar) Vinniju Pūku. Bellepoka ciet slēgšana un atvadu buča (šitās man sāk patikt arvien vairāk un vairāk). Melnais kaķis ar šautriņām. Sasniegums manāms - vismaz pa mērķi trāpīt ir iespējams, taču uz tā psihodēliskā paklāja nokritušās šautriņas atrast gan nav iespējams. Gandrīz uz galvas uzkritusi sidra glāze. Lēnīga pastaiga cauri vēl arvien naksnīgajai pilsētai. Es tomēr esmu nakts bērns. Nežēlīgi gribas ēst (stulbenis, Jūrmalā domāju, ka man ēst negribas). Mārlijonkulis silda sirdi un ausis baudā mērcē, taču nav, kas nosalušos pirkstus sasilda. Viņi netic, ka esmu ticis sev pāri. Es arī ne, toties es ticu, ka esmu ticis Viņai pāri. Psihodēlisks sūkājamais knupītis uz galda un dāvināta miera zīle (tu taču atceries Džona un Joko zīļu maisu akcijas par mieru?). Daudz jauku superīgu un fantastisku vai vienkārši superīgi fantastisku cilvēku satikts. Ai nu, dzīvot taču ir skaisti. Šitik daudz emociju, ka pietiks, ar ko baroties vēl krietnam laiciņam. Ar noteikumu, ka šī nav iluzora pasaule un ka patiesībā es vēl arvien neatrodos pie naktī tītās jūras. Žēl, ka nekur uz jūru neiet dežūrtransports, citādi es jau pirms pāris stundām būtu devies ceļā. Tā vietā tagad esmu darbā un rakstu bezjēdzīgus ierakstus. Lai gan cik nu bezjēdzīgus - uzrakstot haotisko domu, kļūst vieglāk ar to rīkoties tālāk.

Un šovakar uz Akura Kirosavas filma 'Idiots' K.Sunī 19:00. Jāizdomā tikai, no kura cauruma lai naudu izrauj šīm apmeklējumam, taču nevaru palaist garām iespēju pavērot, kā japāņi (un, jo īpaši, Kurosava) interpretē Dostojevski.

Un man patīk viņas smaids un tas, ka šo smaidu ir tik viegli izvilināt. Tāds silts, glāstošs, dabīgs. Es varētu sevi ar varu piespiest iemīlēties, esmu sailgojies pēc šīm jūtām. Lai gan man ļoti patīk dāvināt rozes tāpat vien - bez iemesla, bez pienākuma, bez nekā. Tā vienkārši, kaut nepazīstamai meitenei, uzdāvināt rozi un sajust no samulsušā skata radušās siltuma ielīšanu sevī (pēdējās nedēļas laikā uzdāvinātas pavisam 10 rozes). Man patīk siltums, man patīk siltie toņi, siltās sarunas un siltie smaidi (visās pēdējās bildēs dominē siltie toņi). Un man patīk vēsas rokas.

Un tagad es mazliet paēdīšu, mazliet paklausīšos Mārlijonkuli (kurš gan jāklausās, tāpat visu laiku fonā skan), mazliet padzeršu kafiju un mazliet centīšos pastrādāt. Šai dienai stingri noteikti mērķi paveikt trīs nedaudz iekavējušos darbus, pretējā gadījumā liegšu sev kino apmeklēšanas iespēju.

Un, HEH, kā es gribu redzēt to kolēģu, kuri vakar līdz ar mani Jūrmalā svinējās, sejas šorīt no rīta. Ja vispār ieradīsies :)

Jauku, siltu un saulainu visiem pēdējo šīs nedēļas darba dienu :) Ja jums tāda būs, arī man definately būs. Tā lūk, as always - just that simple :)

Current Music: Bob Marley & The Waylers - Natty Dread

Aizvakar izlēmu, ka matus tomēr griezt nost ir pārāk žēl, tādēļ vismaz pagaidām gribu franču bizītes, tikai nebija neviena, kam varētu lūgt jamās uztaisīt. Un, kā sak', vakarnakt uzradās arī potenciālais bizīšu pinējs, pie tam pats pieteicās, nepaspēju pat pajautāt, vai nav šādas vēlmes. Vienīgais jautājums ir - vai minētais cilvēks pēc pamošanās šo solījumu pīt man bizītes maz vispār atcerēsies :) Ar labu nakti, dārgā, saldus Tev sapnīšus un ciešu miegu :))

Current Music: Bob Marley & the Waylers - Who The Cap Fit

Man ir visai lielas aizdomas, ka man šodien bija sarunāts ar kādu iet pusdienās. Aizdomās turētajam, lūdzu, pieteikties labprātīgi.

Es zinu, ka daudzi mani te varētu gānīt par izvirtuli un cilvēku bez morāles, principiem u.t.t., un tomēr nu nesaprotu es, kāpēc automātiski, ja esi kopā ar kādu, tev tiek uzliktas sazin kādas saistības un kopīga nākotne (gan sev, gan attiecībām)? Kāpēc nevar būt kopā vienkārši tāpat? Tāpēc, ka ir labi...

Current Music: Bob Marley & The Waylers - Midnight Ravers