|
|
|
|
|
|
Will I do it right? Will I do You right?Visādas nesaprotamas un mazliet varbūt saprotamas domas pa galvu maisās kopā ar atmiņām, vēlmēm, sapņiem, pārdzīvojumiem un vienaldzībām, un pārspīlējumiem. Ja es teiktu, ka saprotu sevi, es rūgti melotu. Ja teiktu, ka saprotu Tevi, melotu vēl jo rūgtāk, jau tagad rūgta garša mutē, rūgtums caur smadzenēm, caur sirdi, caur kuņģi izlīst pa visurieni, visapkārt, drīz laukā līs un būšu viscauri rūgts. Ir nežēlīgi, dzirdot, ka draugs, kaut gadiem nesatikts, atrodas reanimācijā, vispirms nodomāt, kaut es nekad to nedzirdētu par savu bērnu, un tikai tad - bļe, kāpēc ar viņu tā jānotiek, kāpēc vispār ar kādu tā jānotiek? Taču šodien man galvā tikai atmiņas par to, kā Džonatans stāstīja, ka man lācis pie siksnas tāpēc, ka viņam lāči patīk, par to, kā lasīju viņam lāču grāmatu un mulsu pie neatbildamiem jautājumiem, par to, kā viņš nakts vidū izrāpās no savas gultiņas un man blakus nāca gulēt. Taču nežēlīgi tas jebkurā gadījumā, kad cilvēkam ir, viņš nedomā, domā tikai tad, kad vairs nav, taču tad ir par vēlu, tad var būt par vēlu, ir tikai cerība, ka vēl nav, ka viss būs labi, ka ceļš priekšā vēl saulains. Haotiskas domas, par ķīniešu meditācijas lodītes nepalīdz, džinkst un džinkst rokā, nespēj nomierināties, es arī pats ne. Kāda jēga teikt kaut ko, kad nav ko teikt, rakstīt kaut ko, kad nav ko rakstīt, taču neviens neko nesūta un gribas komunikāciju, tāpēc sāc teikt, sāc rakstīt, kad nav nekā, ir tikai haotiskas domas, haotiski tās kārtojas vārdos un teikumos, tikai tagad es saprotu īsziņu, kurā teikts - bezjēdzīgi izskatās vārdu virknējumi no zīmēm. Zīmes ir simboli, simboliski attēlotas domas nav domas, tās ir bezjēdzīgas un drīzāk pat nesaprotams, tikai man vienam kaut ko izsakošas vai varbūt pat neizsakošas, vai vispār nekad neko nekad neizteikušas, tikai pa galvu maisījušās. Will You get me right?
Current Music: Zveri - Za Ljubovj Iz Gorlishka
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Man šovakar būs filmu un grāmatu vakars, es zinu. Un mazliet skumju un mazliet jauku, un mazliet sapņainu domu vakars. Un vabūt pat kādu īsziņu šovakar izdosies sagaidīt. Tu jau zini, es vienmēr no Tevis īsziņas priecājos saņemt, jebkurā diennakts laikā. Tikai visbiežāk tās tumšajos un lietainajos un reizēm arī saulainajos vakaros nomaldās un neatrod savu ceļu ārā no Tevis, līdz manīm. Taču tas netraucē gaidīt, tas nekad netraucē, muļķim muļķa cerība, taču cerības nav tikai muļķu privilēģija, var jau būt, ka tomēr ir, un tomēr cerības pastāv, pat ne cerība, tāds silts gaidīšanas process drīzāk.
Jā. Man šovakar būs tieši tāds vakars.
I ate the lotus.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|