|
|
|
|
|
|
1. Sen jo sen atpakaļ man bija sargeņģelis. Pašam savs, personīgais. Pēc tam nebija. Ilgu laiku nebija. Tagad atkal vajag. Viens pats es ar sevi baidos netikt galā.
2. Ārā tik patīkams vēsums. Vējš skraida apkārt bezjēgā un birdina šķīstošas pērlītes pār pleciem. Cilvēks lietū ir skaistākais, kas var būt. Laimīgs cilvēks lietū.
3. Taisu no banāniem laiviņas. Tādas mazas, dzeltenas, garšīgas. Citādas no banāniem nemaz neuztaisīsi.
4. Pēc brīža lāčiem sāksies Lielā Ekspotīcija. Visiem maniem lāčiem, gan rotaļu, gan iekšējiem. Kārtējā pārvākšanās. Vai es no tās kļūšu gudrāks?
5. Vārdi nenozīmē neko. Es jums varu pateikt simts lietas, taču nevienu no tām jūs nesapratīsiet. Vārdu nav, jēgas vārdiem nav, garšas arī nav. Ir emocijas, tikai ar tām ir iespējams kaut ko pateikt, paskaidrot. Emocijas ir mans dzīvības eliksīrs. Emociju trūkums organismā. Akūts un nāvējošs.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|