Sēdējām ar absints uz AB dambja, kad no krietna attāluma pie mums atnāk meitēns, pametis savu puisi šajās neizzināmajās tālēs, un žēli apjautājas, vai mums neesot uguns. Protams, mēs kā nepīpētāji esam spiesti atteikt. Meitēns noskumis aiziet atpakaļ, taču pēc kādas pusstundas viņa ar savu puisi dodas mums garām prom no dambja, puisim aktīvi šķiļot šķiltavu gaismas. Te nu mēs (nez kādēļ???) aizdomājāmies, kāda velna pēc tas meitēns mums prasīja uguni. Vai tas būtu jauns veids, kā pajautāt "nevēlaties grupņiku"?

Bet meitēns viennozīmīgi bija varen simpātisks...