Lūk, kas rodas no negulēšanas.

Es esmu zilspalvainais Chikaagas miskastruncis ar implantu labajaa rokaa zem aadas. Es izveelos skatiities izgaismotos logos un leekaat uz vienas kaajas, kameer pirmaas bezdeliigas atlidos. Es plaanoju rozaa gaisa pilis balkona stuurii uzcelt un suutiit taam uzbrukumaa ziepju burbulju armijas. Es zinu, ka tevis nebuus tur un tad, kad tas nebuus nepiecieshams. Es gulju triis peedas virs zemes un divas reizes minuutee ieelpoju zaalju teejas izgarojumus...

Viņa vēl nebija sasniegusi savas īstākās varenības laiku. Divas trīs dienas laiku pa laikam ausis atsegusi, viņa atkal to krāšņo, brīnišķīgo formu paslēpa matos un kļuva par parastu meiteni. Likās, ka ir tā, it kā viņa martā būtu pamēģinājusi, kā ir, ja uz īsu brīdi novelk mēteli.
- Vēl nav pienācis mans ausu rādīšanas laiks, - viņa sacīja. - Es vēl netieku galā pati ar savu varu.
- Tam nav īpašas nozīmes, - es sacīju. Jo viņa arī ar neatsegtām ausīm bija tīri laba.

/Haruki Murakami. Aitu medīšanas piedzīvojumi/

Šīs nedēļas laikā esmu iegādājies jau trīs grāmatas. Nezinu gan, kur es atradīšu laiku tās visas izlasīt, bet esmu ar šo faktu apmierināts. Beidzot esmu atsācis lasīt ne tikai tehnisko literatūru. Par pēdējo (šai ierakstā minēto) grāmatu laikam jau jāpateicas forsaken - nebūtu viņai bijis nepieciešams tas pēdējais loterijas zīmodziņš, diez vai šo grāmatu būtu iegādājis :)

Current Music: CROWD - Today

- Where do You get these ideas, Butthead?
- They come from my weener.

Akmens kabataa.