Viņa vēl nebija sasniegusi savas īstākās varenības laiku. Divas trīs dienas laiku pa laikam ausis atsegusi, viņa atkal to krāšņo, brīnišķīgo formu paslēpa matos un kļuva par parastu meiteni. Likās, ka ir tā, it kā viņa martā būtu pamēģinājusi, kā ir, ja uz īsu brīdi novelk mēteli.
- Vēl nav pienācis mans ausu rādīšanas laiks, - viņa sacīja. - Es vēl netieku galā pati ar savu varu.
- Tam nav īpašas nozīmes, - es sacīju. Jo viņa arī ar neatsegtām ausīm bija tīri laba.

/Haruki Murakami. Aitu medīšanas piedzīvojumi/

Šīs nedēļas laikā esmu iegādājies jau trīs grāmatas. Nezinu gan, kur es atradīšu laiku tās visas izlasīt, bet esmu ar šo faktu apmierināts. Beidzot esmu atsācis lasīt ne tikai tehnisko literatūru. Par pēdējo (šai ierakstā minēto) grāmatu laikam jau jāpateicas forsaken - nebūtu viņai bijis nepieciešams tas pēdējais loterijas zīmodziņš, diez vai šo grāmatu būtu iegādājis :)