Izlauzu zobu. Nahuj man viņš, vai ne?

Izdzēsu daļu vakardienas. Tā nav jūsu darīšana.

Current Music: Dead Can Dance - Desert Song

- Aū! - ievaimanājās Pūks, smagnēji nokritis uz grīdas.
- Nu redzi - tā notiek, ja aizmieg uz pašas rakstāmgalda malas, - es teicu. Tu krīti lejā.
- Tas ir tiesa, - teica Pūks.
- Bet kāpēc?
- Man rādījās briesmīgs sapnis, - viņš teica.
- Patiešām?
- Jā. Es atradu lielu mucu ar medu... - Pūks teica, berzējot acis.
- Un kas tur tik šausmīgs? - es jautāju.
- tā kustējās, - teica Pūks. - Bet tas ir Nepareizi. Mucām ar medu ir jāstāv uz vietas.
- Murgs kaut kāds, - es teicu.
- Bet daudziem miegā rādās murgi, - es uzmundrinoši piebildu.
- Ja? - jautāja Pūks - Par Neaizsniedzamām medus mucām?
- Nu kaut kas tam līdzīgs. Visai ikdienišķa parādība. Bet dīvaini ir tas, ka daudzi tā DZĪVO, nepamozdamies.

Current Music: Anathema - Emotional Winter

- Paklau, Pūk, bet kāpēc TU ne ar ko nenodarbojies? - es jautāju.
- Tāpēc, ka šodien ir ļoti jauka diena, - teica Pūks.
- Jā, bet...
- Kāpēc tad to izbojāt? - viņš teica.
- Nu bet tu varētu darīt kaut ko Svarīgu, Lietderīgu, - es teicu.
- Es jau daru.
- Patiesi? Ko gan?
- Klausos, - teica Pūks.
- Ko klausies?
- Putnus klausos. Un vēl to tur vāveri.
- Un ko gan viņi saka? - es jautāju.
- To, ka šodien ir ļoti jauka diena, - teica Pūks.
- Bet to taču tu jau tāpat zināji.
- Jā, bet vienmēr patīkami, kad vēl kāds cits domā tāpat kā tu, - viņš atbildēja.
- Bet tu tā vietā varētu Izglītoties, uzzināt ko jaunu, klausoties radio, - es teicu.
- Vai patiešām?
- Nu bet protams. Kā gan tu savādāk uzzināsi, kas notiek pasaulē?
- Nu... Es iziešu no mājas, - teica Pūks.
- Nu neniekojies. Labāk paklausies šo, Pūk (klik), - es teicu.
- Trīsdesmit tūkstoši cilvēku šodien gāja bojā, kad virs Losandželosas centrālās daļas sadūrās pieci aviolaineri..., - skanēja no radio.
- Un ko to no TĀ uzzināji par pasauli? - jautāja Pūks.
- Hmm. Tev laikam taisnība (klik).
- Bet ko tagad runā putni? - es pajautāju.
- To, ka šodien ir ļoti jauka diena, - teica Pūks.

Current Music: Björk - There's More to Life

Mēs apspriedām Bēthovena "Odu priekam", ko koris dzied Devītās simfonijas finālā.
- Tas ir viens no maniem mīļākajiem skaņdarbiem, - teica Pūks.
- Man arī, - es piemetināju.
- Un visvairāk man patīk tā vieta, - teica Pūks, - kur viņi sāk dziedāt: Pūkam slava! Pūkam gods!
- Bet...
- Pūūūkam slava! Pūkam gods! Par ko gan gods ir lācim dots?, - Pūks iedziedājās.
- Bet viņi tur ne...
- Pūks lai dzīvo! Lai dzīvo Pūks! Ak, mana mīļākā vieta šajā simfonijā, - viņš teica.
- Bet Pūk! "Odā priekam" koris nedzied: "Pūkam slava! Pūkam gods!", - es pārmetoši teicu.
- Nedzied?
- Nē, nedzied.
- Bet kāpēc?
- Nu laikam tāpēc, ka viņiem tas neienāca prātā.
- Kam viņiem?
- Nu man liekas, ka ne Ludvigs van Bēthovens, ne odas vārdu autors tur nedomāja neko par lāčiem.
- Ak. Tas laikam bija Ludvigs van Pūkhovens.
- Pūk, nav nekāda Ludviga van Pūkhovena. Tu pats šos vārdus izdomāji, ko nupat mēģināji nodziedāt.
- Es?
- Jā, tu.
- Ak tad TUR es tos dzirdēju! - pārsteigts teica Pūks.

Current Music: Metallica - The Thing That Should Not Be

Jē, man ir apdrošināšana! Beidzot varēšu savu sūda sirdi apārstēt.