Nu tā, paskatīsimies nu, mīlīši, cik jūs daudz par mani zināt :)

10 jautājumi par mani.

P.S. Nebiju domājis, ka tik grūti izdomāt par sevi jautājumus.

Current Music: Depeche Mode - In Your Room

Vakardiena Ropažos bija fantastiska. Diemžēl mīļums bija slims un netika man līdzi, tādēļ ļāvos mazliet aizdzirdīties, taču pasākums bija līmenī. Godīgi sakot, nebiju domājis, ka tas būs tik labi noorganizēts. Daudz svaiga gaisa, daudz jauku cilvēku (gan jau zināmu, gan jaunsatiktu) daudz smieklu un interesantu sarunu. Daudz viduslaiku.

No rīta gan mazliet nošokējos, kad pamodos un konstatēju sev blakus aizmigušu meitēnu. Paldies dievam, ātri vien bilde salikās kopā un atcerējos, ka vienkārši biju laipns un savācu to meitēnu pie sevis izguldīt, jo viņa bija tik aizlējusies, ka viņai draudēja iegāšanās kādā krūmā un turpalikšana pa nakti.

Pirms gulētiešanas jau biju paspējis nošokēties, kāda velna pēc man kabatā ir divi telefoni. Pēc tam gan atminējos, ka otrs ir black_data telefons, jo viņam vienkārši nebija kabatu, kur jamo ielikt. Šorīt autobusā atceļā uz Rīgu smējāmies, kas gan būtu bijis, ja no rīta viņa sieviete viņam būtu zvanījusi un telefonu būtu pacēlis tas meitēns, kas tur pie manis gulēja :P

Un pirms brīža, kabatas tīrot, atradu biļeti uz Valmieru. Uz šīm biļetēm tiek drukāts virsū arī konduktora vārds, ja pērc biļeti autobusā. Uz konkrētās biļetes vārds bija "Ziedonis Atslēga".

Current Music: Aphex Twin - Ventolin (Video Version)

Sasodīti gardi ķirši.
Ilgojos. Tikpat sasodīti.

Current Music: Skumju Akmeņi - Skumju akmeņi

Es agrāk biju maziņš. Man patika sēdēt mammas klēpī un bužināties pa viņas garajiem, biezajiem, tumšajiem matiem. Viņa smaržoja pēc mīlestības un uzticēšanās. Man toreiz bija gadiņi četri, varbūt pieci.

- Ieklausies vilcienā, - teica bebis. - Mēs jau praktiski esam klāt.

Atceros pēdējo reizi, kad Tu biji pie manis darbā. Tu sēdēji uz palodzes un bezrūpīgi teici, ka mani mīli. Es ieliku galvu Tev klēpī, aizvēru acis un silti murrāju, kamēr Tu bužināji manus matus. Bija labi, tik labi, ka vairāk neko nevajadzēja.

- Kāpēc tētis strādā tik dūšīgi? - jautāja bebis.
- Tāpēc, ka tētim kaut kā ir jāaizpilda laiks, kad viņš nesatiek savu draudzeni.

Es aizveru acis un redzu Tevi. Tu mulsi smaidi, Tavi mati vējā izjukuši. Tu smaržo pēc dzīves, pēc brīvības un atļaušanās. Tavi apskāvieni un tuvums pārceļ mani citā pasaulē. Pasaulē, kur arī 25 gadus vecs bērns zina, kas ir mīlestība un uzticēšanās.

- Kāpēc? - jautāja bebis. - Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc?

Es gribu atkal sajust to pašu silto mīlestības un uzticēšanās smaržu, kas bija bērnībā. Es vēl arvien esmu bērns. Es ticu, ka var.
Un nesaki, ka ir 20 gadi par daudz. Es Tevi mīlu.