Vājprātīgi daudz iespaidu. Daudz, daudz, daudz par daudz, nekā vienā vakarā var sagremot. Tā ir, kad cilvēku veselu gadu nesatiec. Paies droši vien laiciņš, kamēr es visu šovakar uzņemto pārstrādāšu un salikšu pa plauktiņiem.

Tomēr vienu es varu pateikt bez minstināšanās - man ir fantastiskākā māšele pasaulē, no matter what.
Tā lūk.

Vājprātīgi gribu atpūsties.
Take me home, please.

jerrym ar savu meilu pavisam nejauši atgādināja man vakarnakts noslēgumu.

Viens naktī. Gaidu savu izsaukto taksi. Pavēss, taču spirdzinošs Māras dīķa gaiss. Atradu kāpnes gar mājas sienu pretī debesīm aizvijamies. Aizmirsu par savām paniskajām bailēm no augstuma un uzlīdu augšā. Ārkārtīgi skaisti tā sēdēt pavisam vienam uz mājas jumta, skaitīt zvaigznes un gaidīt zvanu, ko nepavisam tai brīdī vairs negribas sagaidīt.

Tikai lejā kāpt bija daudz bailīgāk. Sāku domāt, vai tad nu es patiešām nemaz nemācētu lidot. Tiesa, neizmēģināju.

Tipa - nav man, nebūs arī citiem?

N.B.! TV*NET, kā parasti, rullē - pievērsiet uzmanību ziņā minētajai ielai un ielai bildes komentārā.