 |
|
|
|
|
|
Heh, nemaz nezināju, ka pastāv šāda lieta. Pēc konferencē apspriestajiem topikiem liekas visai nopietns un interesants pasākums. Kādā brīvākā brīdī būs jāievērtē tuvāk. Pagaidām vēl arvien strādāju pie tā, lai pirmdienas mītinga uztaisītu i priekšniekam, i direktoram nelielu pārsteigumiņu :) Lai vēlreiz pārliecinās, ka es neesmu nekāds average employee. Izdomāju, ka šonakt tomēr gulēšu direktora dīvāniņā. Kaut arī mazs, tomēr mīksts, pie tam, ja krēslveidīgo dīvāna daļu piebīda paša dīvāna galā, sanāk visai normāla guļvieta ;)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nespēju nekādi saprast, no kā un kamdēļ tas. Neskaitāmi cilvēki (ok, ja precīzāk - neskaitāmas meitenītes. ok, ja vēl precīzāk, vairākas meitenes, ok, pavisam precīzi - gandrīz ikviena meitene, kas man ilgāk par vienu nakti līdzās gulējusi) ir teikuši, ka manī esot kāda iekšējā krāsniņa. Ka es vienmēr esot karsts. Un es zinu, ka esmu jau arī. Tikai nekādi nevaru saprast, no kā tas.
Bet nē, es nežēlojos. Meitenēm jau vienmēr patīk, ja viņas silda (ja vien nesanāk pārkarsēt).
Darbi vairs negrib sokties. Laikam jāsāk domāt par direktora dīvāniņa iekarošanu.
Gribas šobrīd būt tur, ārā. Sniegā. Ar vienu konkrētu personu.
Dzīve vispār ir iedomājama/iespējama bez meliem?
upd.: Tikko caurskatīju pāris intīmpreču veikalu klāstu. Tā vien liekas, ka viņi ņirgājas par tēmu rokudzelži. Būs laikam jāmēģina ar kādu militāru vai policejisku personu sarunāt dabūt normālus.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
