|
Nespēju nekādi saprast, no kā un kamdēļ tas. Neskaitāmi cilvēki (ok, ja precīzāk - neskaitāmas meitenītes. ok, ja vēl precīzāk, vairākas meitenes, ok, pavisam precīzi - gandrīz ikviena meitene, kas man ilgāk par vienu nakti līdzās gulējusi) ir teikuši, ka manī esot kāda iekšējā krāsniņa. Ka es vienmēr esot karsts. Un es zinu, ka esmu jau arī. Tikai nekādi nevaru saprast, no kā tas.
Bet nē, es nežēlojos. Meitenēm jau vienmēr patīk, ja viņas silda (ja vien nesanāk pārkarsēt).
Darbi vairs negrib sokties. Laikam jāsāk domāt par direktora dīvāniņa iekarošanu.
Gribas šobrīd būt tur, ārā. Sniegā. Ar vienu konkrētu personu.
Dzīve vispār ir iedomājama/iespējama bez meliem?
upd.: Tikko caurskatīju pāris intīmpreču veikalu klāstu. Tā vien liekas, ka viņi ņirgājas par tēmu rokudzelži. Būs laikam jāmēģina ar kādu militāru vai policejisku personu sarunāt dabūt normālus.
|