Kaut kā tā n u sanāca, ka studējot NIN diskogrāfiju (ieskaitot jebko, ko Trents ir darījis), uzdūros filmai Natural Born Killers, kurai Trents bija producējis OST. Atvilku OST. Pēc kādas piektās klausīšanās reizes sapratu, ka arī filma pati jāatrod. Atradu, atvilku. Šodien beidzot noskatījos...

Katra kadrs, katra nots, katrs vārds šajā filmā ir mākslas darbs. Līdz sīkākajai niansei nostrādāts soundtraks - tā, ka katra nots perfekti papildina fimas sižetu, uztur tā brīža atmosfēru. Video kolāžas, tikpat nevainojami perfektas, nevienu brīdi ne par maz, ne par daudz šizofrēnijas. Jebkura cita filma, ko es līdz šim esmu uzskatījis par mākslas darbu konematogrāfijā, nobāl šīs filmas priekšā. Es pat spēju sajust to neizsakāmo baudu, ka Mikijs cietumā tika pie ieroča un atkal varēja nogalināt kādu. Šai sakarā atmiņā ataust manis teiktai vienai meitenei par to, ka nāve mani uzbudina. Sižets par detektīvu, kas, sekojot noziedzniekam, pats sāk domāt un uztvert dzīvi līdzīgi, taču viņa slimā psihe neļauj evolucionēt līdz šī noziedznieka līmenim. Perfektā pasaules uzbūves un nāves filosofija un veids, kā to Mikijs kameru priekšā stāstīja. Cietumnieku dumpis. Vecā indiāņa stāsts par sievieti, kas apžēlojās par čūsku un čūskas atmaksa. Stāsts par dēmona būtību. Pirmā filma, kurā pilnīgi viss ir perfekts. Ideālais nobeigums ar detektīva nošaušanu un "Something I Can Never Have" fonā. Uzskatiet mani par slimu, taču šī man uz mūžiem paliks par kulta filmu. Taču tā ir arī filma, kuru NEDRĪKST skatīties atkārtoti, lai nezaudētu pirmos un spēcīgākos iespaidus...

P.S. Vienīgais, kas "Natural Born Killers" varētu padarīt vēl perfektāku, ir Milla Jovoviča Melas lomā. Somehow, tas gluži vienkārši bija skaidrs jau pirmajā filmas pusstundā. Tā vienkārši ir Millas loma. Arī honeybee ir tādās pašās domās...

Current Mood: excited
Current Music: Nine Inch Nails - Something I Can Never Have