| 260 |
[21. Feb 2022|19:23] |
domiņas par dzīves trim lielajiem vaļiem.
1. es jūtos labi un pareizi tur, kur es atrodos profesionāli, tāpēc man ir sajūta, ka kuru katru brīdi kāds man to atņems. vai nu darbavieta sapratīs, ka es nekam nederu, vai arī sāksies karš, vai es pēkšņi nomiršu. iespēju ir bezgalīgi daudz.
2. mana vienīgā cerība dzīvot pašai savā miteklī ir vecāsmātes nāve, lol. es nekad nepelnīšu pietiekami, lai viena nopirktu dzīvokli (kur nu vēl tādu, kurā man patiešām gribas dzīvot), tāpēc minētās nāves gadījumā es aiziešu pagaidām padzīvot viņējā, bet "pagaidām" nekad nebeigsies un tā arī es palikšu purvciema kastītē ar skatu uz miljonstāveni.
3. manas attiecības karājas gaisā, jo tām nav un nevar būt nākotnes. baidos, ka tā es palaidīšu garām savu "īsto" partneri (ņemot vērā, ka mums sen jau nav 20, kad varēja tā rotaļāties ar kopābūšanu), bet no esošā man arī gluži negribas tā uzreiz ņemt un atteikties. būtu daudz vieglāk, ja man viņš nešķistu tik neaptverami pievilcīgs.
iestājusies domu un realitātes paralīze. |
|
|
| Comments: |
Aizej pēc pusgada šajā darbā parunāt ar banku. Kaut vai piezvani. Tev ar bakalauru būs Altums, un kaut ko, manuprāt, var atrast gan. Vienkārši vajag painteresēties. Sākt to procesu lēnām. Man liekas, ka banka prasa maksimums 30% no algas, bet tur kaut kas var sanākt. G arī ir ļoti, ļoti maza alga. Ģimenes atbalstu viņa dabū/noder tikai tāpēc, ka viņai nav Altum.
paldies! tas mazliet nomierina to balsi, kas visu jau ir norakstījusi. un jaunajā gadā kāds arī teica, lai neņemu vērā swed hipotēkas kalkulatoru, kurā līdz šim biju skatījusies.
es vienkārši esmu spītīga un ļoti ceru uz dzīvokli, kas man sagādās prieku, nevis ar ko būs jāsamierinās. taču tas ir naivi. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}