| 260 |
21. Feb 2022|19:23 |
domiņas par dzīves trim lielajiem vaļiem.
1. es jūtos labi un pareizi tur, kur es atrodos profesionāli, tāpēc man ir sajūta, ka kuru katru brīdi kāds man to atņems. vai nu darbavieta sapratīs, ka es nekam nederu, vai arī sāksies karš, vai es pēkšņi nomiršu. iespēju ir bezgalīgi daudz.
2. mana vienīgā cerība dzīvot pašai savā miteklī ir vecāsmātes nāve, lol. es nekad nepelnīšu pietiekami, lai viena nopirktu dzīvokli (kur nu vēl tādu, kurā man patiešām gribas dzīvot), tāpēc minētās nāves gadījumā es aiziešu pagaidām padzīvot viņējā, bet "pagaidām" nekad nebeigsies un tā arī es palikšu purvciema kastītē ar skatu uz miljonstāveni.
3. manas attiecības karājas gaisā, jo tām nav un nevar būt nākotnes. baidos, ka tā es palaidīšu garām savu "īsto" partneri (ņemot vērā, ka mums sen jau nav 20, kad varēja tā rotaļāties ar kopābūšanu), bet no esošā man arī gluži negribas tā uzreiz ņemt un atteikties. būtu daudz vieglāk, ja man viņš nešķistu tik neaptverami pievilcīgs.
iestājusies domu un realitātes paralīze. |
|