|
16. Jul 2021|21:58 |
man šis nāk viļņiem – reizēm es gribu to "pareizo-apzinīgo" dzīvi, reizēm gribu aiziet mežā. bet nu, kad šīs svārstības piedzīvotas pietiekoši bieži, sāku saskatīt kopsaucējus, kuri saglabājas abos posmos (tikai dažādās gaismās). patiesība kā vienmēr ir kaut kur pa vidu, jāatrod līdzsvars starp stabilitāti un jauniem iespaidiem.
apņemties dzīvot tā, lai nožēlotu pēc iespējas mazāk, ir ļoti prātīgi, apsveicu, ka tas daudz maz ir izdevies!
un ziedoņdārzs te bija vairāk kā simbols, ne reālā vieta. es lielākoties eju ložņāt pa meža kapiem vai ļauju sevi vest uz nolaistiem pilsētas nostūriem. |
|