absolūti! skolu atceros kā mocības pusnomodā, kad to jau vispār vairs nevar izturēt. mēnešiem ilgi neizgulējies cilvēks, brr, ne velti miega traucēšanu izmantoja spīdzināšanā kaut kādos nacistu cietumos, vai kur nu tur.
universitāti vispār nepabeidzu, jo nu nahuj. beidzot bija iespēja necelties, un es arī necēlos un negāju vairs. (par vēlu izdomāju, ka esot arī kaut kādi vakara varianti, bet ko nu vairs)
sapratu arī, ka nekad dzīvē nestrādāšu 9-17, tikai freelance, un varbūt kaut kādi bāri. jo nu gan tā miega ritma dēļ, un arī, jo man vienkārši riebjas standarta darbs, haha. esmu izmēģinājis darbu maiņās, oi, nu šo es nemaz nekomentēšu...
telefons līdz desmitiem rītā man ir atslēgts, tas vienkārši ir likums.